Augšana

Rāpuļi un reptiļi man ir patikuši vienmēr, taču neviens nekad līdz šim nebija bijis. Agrāk bija daudz un dažādas akvārija zivtiņas, taču, pēc 10 gadiem, kad lielāko daļu par standarta zivtiņām biju apguvis šis hobijs zaudēja interesi manās acīs. Pēc vairākiem gadiem, kad beidzu akvārija zivtiņu hobiju sāku interesēties par rāpuļiem, tieši par tarantuliem, kurus apbrīnoju jau kopš pamatskolas gadiem. Lasot pieejamo informāciju un apskatot pāris eksemplārus dzīvē secināju, ka ir laiks jaunam hobijam. Tāpēc, pirms nu jau kāda laika, iegādājos savu pirmo tarantulu, tas bija "Lasiodora parahybana" pusaudzis, nepilnus 8cm ar kājām. Dzimumu tad vēl nezināju, bet augot noskaidrojās, ka tas ir puika, kurš pašreiz meklē sev draudzeni. Pirms iegādes par tarantuliem apguvu informāciju no visdažādākajiem avotiem vairāku mēnešu garumā, jo zināju, ka līdzīgi kā ar akvārija zivtiņām šajā hobijā galvenais ir informācija un tās pareiza interpretācija. Lasot informāciju arvien vairāk sapratu, ka neko īsti nezināju par insektu pasauli. Ja lasi šo mājaslapu pirmoreizi, iespējams, ka arī tu uzzināsi, ko jaunu tāpat kā es, kad izlasīju, ka tarantuli, lai augtu, izrādās, met savu ādu. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kā tad īsti tas notiek.

ĀDAS MEŠANA PAĀTRINĀJUMĀ

ĀDAS MEŠANA

Lai tarantuls augtu tam ir jāiet cauri posmam, ko sauc par ādas nomešanu. Cilvēkiem zem gaļas un ādas ir kauli, ko sauc par skeletu (iekšējais skelets), līdzīgi ir tarantuliem, tikai tiem skelets atrodas ārpus gaļas respektīvi tiem ir ārējais skelets, bet gaļa ir iekšā. Cilvēks audzē gaļu uz kauliem, tarantuls to audzē zem kauliem. Kad tarantuls piebarojās un gaļa skeleta iekšpusē izaug, tas sāk gatavoties procesam ko sauc par ādas mešanu jeb vecā skeleta nomešanu un nomaiņu pret jaunu. Parasti šī procesa tuvošanos ir viegli noteikt, tas atsakās ēst un cenšās biedēt projām piedāvāto dzīvo barību vai pat bēgt no tās, kas noteikti jums liksies netipiski, jo pavisam nesen tas taču ēda tieši tāda izmēra maltīti. Ir sugas, kuras neatteiksies ēst līdz pēdējai dienai, kad būs jāmet āda, taču apetīte nav vienīgais faktors, parasti tiem pakāpeniski mainās vēdera krāsa uz tumšāku. Jaunās pasaules tarantuli pirms ādas mešanas izskatās tā it kā būtu nometuši lielāko daļu savus vēdera matus. Jau iepriekš pieminēju, ka mans pirmais tarantuls bija "Lasiodora parahybana" šai sugai vēders pirms ādas mešanas paliek tumšs kā melnā olīve. Lielākajai daļai vecās pasaules kāpelējošo tarantulu tumšais vēders nav novērojams. 

Pirms ādas mešanas

Pirms un pēc ādas mešanas obligāti ir jārūpējās par to, lai tarantulam būtu ko dzert kā arī lai puse no terārija substrāta būtu mitra. Ja terārijā būs pārāk sauss tas var sagādāt tarantulam grūtības izlīst no vecās ādas, ir iespēja, ka tas pazaudēs kādu kāju vai pat nomirs. Nedrīkst būt arī pārāk mitrs. Ja tarantuls ir pazaudējis kāju par to nav jāuztraucās, nākamajā ādas mešanas reizē kāja būs vietā, lai gan mazāka, taču ar vairākām ādas mešanas reizēm atgūs iepriekšējo biezumu.

Kad ādas tuvošanās būs pa visam tuvu, tarantuls aiztīklos sava paslēpņa ieeju vai mitrā vietā, uz zemes izveidos paklāju no tīkliem, kur vēlāk apgulsies uz muguras un līdīs ārā no savas vecās ādas. Šis process var ilgt pat vairākas stundas.

Ādas mešanas laiks

Kad tiek novērots, ka tarantuls atsakās ēst, ir jāpārliecinās, lai terārijā nebūtu neviena dzīva insekta, jo kad tarantuls nomet ādu, tas ir viegli ievainojams, tā skelets kļūst ļoti trausls, ilkņi balti un mīksti, pat mazākais prusaks var to nogalināt. 

Mīksti ilkņi pēc ādas nomešanas

Pēc vecā skeleta nomešanas jaunajam skeletam ir jānostiprinās un tuvākajā laikā nav ieteicams barot tarantulu, tas var salauzt mīkstos ilkņus un nomirt. Parasti pagaidu kā minimums nedēļu pirms atsāku tarantula barošanu. Ja tarantuls atsakās no maltītes tas nozīmē, ka tas vēl nav gatavs ēst un barība ir jāizņem no terārija. Pats interesantākais ir skatīties kā tarantuls ar niknumu saplosa savu laupījumu pēc ādas mešanas, jo pirmsādas mešanas badošanās periods var būt no pāris nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem.

Lietderīgi ir pierakstīt barošanas un ādas mešanas informāciju, jo tad vieglāk noteikt, kad tas metīs ādu, cik ilgs būs pirmsādas mešanas sagatavošanās laiks un kad tas atkal atsāks ēst, kad nometis ādu.

Svaigs krāsojums pēc ādas nomešanas