Barošana
Lielākā daļa tarantulu barības ir dzīvi kukaiņi, taču ir eksemplāri, kuri izaug pietiekami lieli, lai mielotos ar maziem reptiļiem vai pat maziem zīdītājiem, kā peles, mazas ķirzakas u.c. Daži tarantuli gaida savu upuri tieši pie paslēpņa, lai notvertu tos un ievilktu savā alā, citi vēro savu medījumu, lēnām piezogās tam klāt un negaidīti uzbrūk zibens ātrumā.
Tarantuli neēd savu barību, tie to uzsūc. Putnu zirnekļiem no sākuma barība ir jāsagatavo uzņemšanai ielaižot savā upurī indi no saviem ilkņiem. Pēctam, kad inde ir sašķidrinājusi upuri, tikai tad tarantuls sāks lēnām iesūkt barību. Tarantula vēders ir kā gara truba, kas iet cauri visam ķermenim. Kad barība ir uzņemtu tarantula barības sistēma sašķeļ to un tad tā tiek uzņemta tarantula ķermenī.
Tarantulus tāpat kā cilvēkus ir labi barot ar daudzveidīgu pārtiku: kukaiņi, prusaki, tārpi, ķirzakas un pat peles lielākiem tarantuliem. Izsalcis tarantuls būs gatavs uzbrukt sava izmēra medījumam tikai atcerieties, ka lielāku barību par tarantula ķermeni (kājas neiskaitot) pasniegt nevajadzētu. Ēdiens, kas netiek apēsts 24 stundu laikā ir jāziņem, jo reizēm pats mednieks var kļūt par medījumu, bet barības atliekas var sākt pūt. Savus zirnekļus parasti baroju reizi nedēļā, mazuļiem un lielākiem dodu līdz trīs prusakiem ēdienreizē, zirneklēnus parasti baroju ar tikai vienu nesen dzimušu prusaku reizi nedēļā. Nav par ko uztraukties ja tarantuls atsakās ēst, tas var neēst vairākus mēnešus, pat gadus bez nekādām problēmām vai gatavoties ādas maiņai.
